Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2012.gadā pasūtītais pētījums atklāj valsts iestādēm lielākoties neglaimojošu ainu – teju 100 valsts iestāžu mājaslapas ir novecojušas un neatbilst nedz sabiedrības, nedz mūsdienu tehnoloģiju prasībām.

Vienīgais bez pārmaiņām saglabājies 19.gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs Austrumeiropā un izcilais 20.gadsimta mākslinieks, abstraktā ekspresionisma virziena dibinātājs Marks Rotko ir vieni no spilgtākajiem Daugavpils simboliem. 2007.gada sākumā Daugavpils domei apstiprinot pasaulslavenā mākslinieka mākslas centra izveides koncepciju Artilērijas arsenāla ēkā cietokšņa teritorijā un 2012.gada decembrī rekonstrukcijas darbiem noslēdzoties, radīts viens no ievērojamākajiem tūrisma objektiem ne vien Latgalē, bet arī visā Latvijā.

Latvijas Universitāte (LU) savu darbību uzsāka 1919.gadā, un sākotnēji tās rīcībā bija tikai divas ēkas, kas atrodas Raiņa bulvārī 19 un Kronvalda bulvārī 4, Rīgā. Mācību iestādei paplašinoties, palielinājās arī fakultāšu un LU rīcībā esošo ēku skaits, no kurām daudzas ir atzītas par arhitektūras pieminekļiem. Namu celšanas laika un kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ ne visas LU ēkas ir pilnībā pieejamas.

Rīgas starptautiskā autoosta nodrošina vairāk nekā 300 vietējo un 60 starptautisko reisus dienā. Tos gada laikā izmanto aptuveni trīs miljoni cilvēku – viņu vidū vecāki ar bērnu ratiņiem, vecāka gada gājuma cilvēki un ārvalstu tūristi. Šā gada deviņos mēnešos 10,6% no apkalpotajiem pasažieriem bija cilvēki ar invaliditāti, tostarp ierobežotām pārvietošanās spējām, kuriem valsts nodrošina atvieglojumus pakalpojuma saņemšanai.

Starptautiskā lidosta „Rīga”, kas atrodas aptuveni 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Latvijas galvaspilsētas centra, nodrošina lidojumus uz teju 100 galamērķiem pasaulē. Lidosta, kas ievēro Eiropas Savienības regulu (EK) 1107/2006, kas aizsargā personu ar kustību traucējumiem tiesības, ir ne vien „draudzīga” ceļotājiem ar īpašām vajadzībām, bet arī viens no pozitīvajiem universālā dizaina piemēriem Latvijā.

Iepirkšanās centri un lielveikali ir viens no pozitīvajiem universālā dizaina piemēriem Latvijā. Tie ir aprīkoti ar liftiem, invalīdiem pielāgotām labierīcībām un auto stāvvietām. Tajos ir plašas ejas un nav sliekšņu.

Beidzot pirmie soļi dzelzceļa modernizēšanā un pieejamības uzlabošanā sperti arī Latvijā, lai vilcieni būtu viegli izmantojami gan māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos, gan pasažieriem ar smagu bagāžu vai velosipēdiem.

No pirmajiem elektriskajiem tramvajiem 1901.gadā un pirmajām atklātajām autobusu līnijām vairāk nekā 20 gadus vēlāk, sabiedriskā transporta tīkls Rīgā laika gaitā pamatīgi paplašinājies, tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem pērn nobraucot 48 409 901 kilometru. Lai gan uzņēmums „Rīgas satiksme” regulāri modernizē sabiedrisko transportu galvaspilsētā, joprojām ir lietas, par kurām varētu teikt „gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr”.

Uz klientu vērsts universālais dizains tūrismā 

4 iemesli kāpēc vērts lasīt tālāk!