Universālais dizains Latvijā: Dzelzceļa pieejamība




Universālais dizains Latvijā: Dzelzceļa pieejamība 

Beidzot pirmie soļi dzelzceļa modernizēšanā un pieejamības uzlabošanā sperti arī Latvijā, lai vilcieni būtu viegli izmantojami gan māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos, gan pasažieriem ar smagu bagāžu vai velosipēdiem. Tā, piemēram, 2013.gada septembra sākumā infrastruktūras labiekārtošanas pilotprojekta ietvaros atklāts paaugstināts perons Siguldas stacijā. Pateicoties tam pasažieriem vairs nebūs jāveic 33 centimetrus augstais pakāpiens, lai iekļūtu vagonā. AS „Pasažieru vilciens” aplēsis, ka dienā šādu 33 centimetru augstu pakāpienu veic 58 000 cilvēku – viņu kopējais veiktais attālums ir līdzvērtīgs divām uzkāpšanas reizēm Everestā. 

Tāpat Siguldas stacijā uzstādīti informatīvie stendi, aizsargžogs, tablo un paziņojumu atskaņošanas sistēma ar mērķi nodrošināt lielāku pasažieru drošību un samazināt negadījumu riskus. 

Apgūstot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam līdzīgā kārtā tiks paaugstinātas pasažieru platformas vairākās stacijās Jelgavas un Jūrmalas virzienos. Tomēr, lai uzbūvētu paaugstinātus peronus it visās Latvijas dzelzceļa stacijās, būs nepieciešami daudzi gadi, turklāt uzlabojumi nepieciešami arī daudzās citās jomās, kas saistītas ar dzelzceļa pieejamību valstī. 

Iedzīvinot praksē Universālā Dizaina principus, par kuriem esam rakstījuši jau iepriekš, dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai Latvijā būtu jāpievērš uzmanība vairākiem faktoriem. 

Tā, piemēram, uz peroniem trūkst tūristiem un citiem iebraucējiem skaidri saprotamu norāžu, kurā virzienā jābrauc. Tāpat uz platformām trūkst informācijas par to, cik bīstami ir atrasties uz sliedēm vai tām pārāk tuvu, kad tuvojas vilciens. Cilvēkiem ar vāju redzi ir grūti pamanīt ne tikai vilciena numuru, bet arī numurētās sēdvietas elektrovilcienos un eksprešos. Arī tablo ietvertā informācija par galamērķi, līdz kuram kursē vilciens, piemēram, Rīgas Centrālajā stacijā ir pamanāma vien pienākot tuvu klāt, bet saulainā laikā grūti saskatāma arī cilvēkiem ar labu redzi. 

Pēc iekāpšanas vagonā atvērt divpusējās atbīdāmās durvis, kā arī pa tām no tambura iekļūt salonā ir neērti un pat grūti, ja rokās ir smaga bagāža vai jāstumj bērnu rati. Taču arī šos trūkumus „Pasažieru vilciens” pamazām novērš, atjaunotajos elektrovilcienos nodrošinot gan elektronisko tablo pieturu paziņošanai, gan sarkanu pogu, kas ir jānospiež, lai automātiskās durvis atvērtos. 

Lai atvieglotu iespēju nokļūt vilcienā cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām noteiktās stacijās AS „Latvijas dzelzceļš” nodrošina iecelšanu un izcelšanu no vilciena vagona uz peronu, izmantojot mobilos pacēlājus. Minētais pakalpojums ir pieejams Rīgas, Krustpils, Rēzeknes, Daugavpils, Jelgavas, Saulkrastu, Siguldas, Dubultu un Vaivaru stacijās. Par plānoto braucienu jābrīdina vismaz 48 stundas iepriekš pa bezmaksas tālruni 80200606 darba dienās no pulksten 8:00 līdz 17:00 vai elektroniskā veidā. Arī pats mobilā pacēlāja pakalpojums ir bez maksas. Saņemot apstiprinājumu par pieteiktā pakalpojuma sniegšanu, attiecīgajā dzelzceļa stacijā ir jāierodas ne vēlāk kā 30 minūtes pirms vilciena atiešanas laika. 

Tā kā no šā gada 1.oktobra vilcienos par braucieniem Rīgas robežās ir iespēja norēķināties ar elektroniskajām biļetēm jeb e-taloniem, arī te vērojami līdzīgi trūkumi kā galvaspilsētas sabiedriskajā transportā. Proti, informācija par e-talonā atlikušo braucienu skaitu nolasīšanas iekārtas lodziņā ir redzama vien īsu mirkli, turklāt neizteiksmīgas krāsas burtiem, kas sarežģī tās uztveršanu maziem bērniem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un pasažieriem ar redzes invaliditāti. Tā kā ar e-talonu var norēķināties par braukšanu vilcienā Rīgas pilsētas robežās, tas ir - līdz/no stacijām Babīte, Baloži, Dārziņi, Jugla un Vecāķi, par braucienu līdz tālākai pieturai, ir jāpērk atsevišķa biļete pie konduktora. Minētā sistēma ir grūti izprotama ne vien tiem pasažieriem, kam pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, bet arī ārzemniekiem, jo informācijas angļu valodā vai skaidri saprotamu norāžu trūkst pat tūristu iecienītākajos maršrutos. 

Par Lietuvas pieredzi pielāgojot dzelzceļa pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti lasiet šeit