UNIVERSĀLAIS
DIZAINS:
Izcelšanās
un pamatprincipi
Termins “universālais dizains” ir attiecināms uz plaša spektra idejām, kas
radītas, lai veidotu visiem (cilvēkiem ar un bez invaliditātes) pieejamas ēkas,
produktus un vidi.
Šo terminu ir radījis arhitekts Ronalds L. Meiss, lai aprakstītu attiecīgu
dizainēšanas konceptu – veidot visas lietas un būvēt apkārtējo vidi tā, lai
viss būtu askētisks un visu varētu izmantot pēc iespējas vairāk cilvēku,
neraugoties uz viņu vecumu, fiziskajām un intelektuālajām spējām vai statusu
sabiedrībā.
Tomēr tas bija Selvins Goldsmits (grāmatas „Design for the Disabled” (1963)
autors), kurš bija patiesi pirmais, kurš strādāja pie vides pieejamības
jautājuma. Viņa ievērojamākais sasniegums bija uzbrauktuvju/nobrauktuvju
radīšana, kas tagad ir kļuvušas par standartu būvniecībā
Universālā dizaina ideja radās no
mazliet agrākā „bez-barjeru” koncepta (berrier-free concept). Šeit ir vairāk
jārunā par jau esošu ēku izmainīšanu, lai tās varētu izmantot cilvēki ar kādu
invaliditāti. Angļu valodā šis ir diezgan neatzīts termins (vairāk izmanto
„accessibility”, t.i. – pieejamība), to galvenokārt izmanto Japānā un citās
angliski nerunājošās valstīs, piemēram, Vācijā (Barrierefreiheit). Kā piemērs
bez-barjeru dizainam varētu kalpot rampas uzlikšana ratiņkrēslam līdzās
pakāpieniem vai to vietā. Tātad drīzāk runa ir par ļoti nelielu atšķirību starp
šiem abiem terminiem, jo jaunu ēku celtniecībā neizmanto terminu „bez-barjeru”,
bet gan „universālais dizains”.
Ņemot vērā vidējā dzīves ilguma palielināšanos un modernās
medicīnas attīstību, izdzīvošanas procents tiem, kuriem ir ievērojami
savainojumi vai slimības un dzimšanas laikā iegūtas traumas, ievērojami
palielinās, līdz ar to pieaug interese par universālo dizainu. Ir vairākas
industrijas, kurās universālais dizains ieņem spēcīgu pozīciju, tomēr ir vēl
vairāk, kurās tas vēl nav ticis adaptēts. Universālais dizains, kā jau minēts,
attiecas arī uz tehnoloģijām, klientu apkalpošanu, izglītību un uz citiem
pakalpojumiem un produktiem. Šeit var minēt daudz piemēru: sabiedriskais
transports ar pazeminātu grīdu, dažāda augstuma virtuves aprīkojums, izteikta
krāsu kontrasta galda piederumi un trauki, dažādas rampas u.c.
Ziemeļkarolīnas
Štata universitātes Universālā dizaina centrs ir izklāstījis vairākus
universālā dizaina pamatprincipus (jāatminas, ka tie attiecas ne tikai uz
apkārtējo telpu):
1. taisnīgs jeb objektīvs izmantojums,
2. izmantojuma pielāgojamība,
3. vienkāršība,
4. viegli uztverama informācija,
5. nespēju un kļūdu tolerēšana,
6. pēc iespējas mazāka fiziskā piepūle,
7. izmēra un vietas pieejamība un izmantojamība.
Sīkāk par
dizaina standartiem un to vēsturi – 1960.gadā tika publicēta bez-barjeru
dizaina specifikācija – konspekts vairāk nekā 11 gadus ilgušam pētījumam
ergonomikas skatījumā par visa veida invaliditātēm. Šī pētījuma daļas tika
pieņemtas un arhivētas kā pirmie nacionālie Amerikas dizaina standarti
invalīdiem. Ar šo pētījumu un tā rezultātu standartizēšanu un popularizēšanu
lielākoties nodarbojās Timotijs J. Nūdžents (Timothy J. Nugent) – 50-tajos un 60-tajos gados viņš ceļoja
pa visu pasauli, izplatot un prezentējot idejas par to, kā cilvēki ar invaliditāti
ar dizaina un tehnisku risinājumu palīdzību varētu kļūt pēc iespējas
neatkarīgāki, un tiem pavērtos plašākas iespējas.
2010.gada novembrī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) bāzēta asociācija International
Code Council izdeva publikāciju „Ietveroša dizaina vadlīnijas”
(Inclusive Design Guidelines – IDG). Šī publikācija piedāvā tehniskus padomus,
kas palīdz dizaineriem veidot vidi, kura būtu piemērota visiem cilvēkiem. Šis
dokuments ir tapis, apvienojot problēmsituāciju vislabākos tehniskos
risinājumus, kas piedāvāti no dažādu organizāciju, asociāciju, dizaina firmu un
invalīdu puses. Tieši šie standarti tiek plaši izmantoti Amerikā, bet mūsdienu
informācijas laikmetā, tie, protams, ir pieejami arī ārpus ASV robežām.
Lai arī tas nav vienīgais šāda veida dokuments pasaulē un arvien nāk jaunas
idejas un kļūst iespējami arvien inovatīvāki tehniski risinājumi, padarot
pasauli pieejamu visiem, turpmāk šajā sadaļā atspoguļosim
ieteikumus un risinājumus, kas pasaulē jau sevi ir pierādījuši un balstīti
publikācijā minēto.
Ziņa tapusi Latvijas – Lietuvas pārrobežu
sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My
Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi
Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši,
un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku
ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1
137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē
Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija
– myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu - http://www.kurzemesregions.lv/projekti/Latvijas_un_Lietuvas_parrobezu_sadarbibas_programma/Mana_sociala_atbildiba