06.12.2012

Drukāt

UNIVERSĀLAIS DIZAINS:

Izcelšanās un pamatprincipi

             Termins “universālais dizains” ir attiecināms uz plaša spektra idejām, kas radītas, lai veidotu visiem (cilvēkiem ar un bez invaliditātes) pieejamas ēkas, produktus un vidi.

            Šo terminu ir radījis arhitekts Ronalds L. Meiss, lai aprakstītu attiecīgu dizainēšanas konceptu – veidot visas lietas un būvēt apkārtējo vidi tā, lai viss būtu askētisks un visu varētu izmantot pēc iespējas vairāk cilvēku, neraugoties uz viņu vecumu, fiziskajām un intelektuālajām spējām vai statusu sabiedrībā.

            Tomēr tas bija Selvins Goldsmits (grāmatas „Design for the Disabled” (1963) autors), kurš bija patiesi pirmais, kurš strādāja pie vides pieejamības jautājuma. Viņa ievērojamākais sasniegums bija uzbrauktuvju/nobrauktuvju radīšana, kas tagad ir kļuvušas par standartu būvniecībā

             Universālā dizaina ideja radās no mazliet agrākā „bez-barjeru” koncepta (berrier-free concept). Šeit ir vairāk jārunā par jau esošu ēku izmainīšanu, lai tās varētu izmantot cilvēki ar kādu invaliditāti. Angļu valodā šis ir diezgan neatzīts termins (vairāk izmanto „accessibility”, t.i. – pieejamība), to galvenokārt izmanto Japānā un citās angliski nerunājošās valstīs, piemēram, Vācijā (Barrierefreiheit). Kā piemērs bez-barjeru dizainam varētu kalpot rampas uzlikšana ratiņkrēslam līdzās pakāpieniem vai to vietā. Tātad drīzāk runa ir par ļoti nelielu atšķirību starp šiem abiem terminiem, jo jaunu ēku celtniecībā neizmanto terminu „bez-barjeru”, bet gan „universālais dizains”.

       Ņemot vērā vidējā dzīves ilguma palielināšanos un modernās medicīnas attīstību, izdzīvošanas procents tiem, kuriem ir ievērojami savainojumi vai slimības un dzimšanas laikā iegūtas traumas, ievērojami palielinās, līdz ar to pieaug interese par universālo dizainu. Ir vairākas industrijas, kurās universālais dizains ieņem spēcīgu pozīciju, tomēr ir vēl vairāk, kurās tas vēl nav ticis adaptēts. Universālais dizains, kā jau minēts, attiecas arī uz tehnoloģijām, klientu apkalpošanu, izglītību un uz citiem pakalpojumiem un produktiem. Šeit var minēt daudz piemēru: sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, dažāda augstuma virtuves aprīkojums, izteikta krāsu kontrasta galda piederumi un trauki, dažādas rampas u.c.

 Ziemeļkarolīnas Štata universitātes Universālā dizaina centrs ir izklāstījis vairākus universālā dizaina pamatprincipus (jāatminas, ka tie attiecas ne tikai uz apkārtējo telpu):

            1. taisnīgs jeb objektīvs izmantojums,

            2. izmantojuma pielāgojamība,

            3. vienkāršība,

            4. viegli uztverama informācija,

            5. nespēju un kļūdu tolerēšana,

            6. pēc iespējas mazāka fiziskā piepūle,

            7. izmēra un vietas pieejamība un izmantojamība.

            Sīkāk par dizaina standartiem un to vēsturi – 1960.gadā tika publicēta bez-barjeru dizaina specifikācija – konspekts vairāk nekā 11 gadus ilgušam pētījumam ergonomikas skatījumā par visa veida invaliditātēm. Šī pētījuma daļas tika pieņemtas un arhivētas kā pirmie nacionālie Amerikas dizaina standarti invalīdiem. Ar šo pētījumu un tā rezultātu standartizēšanu un popularizēšanu lielākoties nodarbojās Timotijs J. Nūdžents (Timothy J. Nugent) – 50-tajos un 60-tajos gados viņš ceļoja pa visu pasauli, izplatot un prezentējot  idejas par to, kā cilvēki ar invaliditāti ar dizaina un tehnisku risinājumu palīdzību varētu kļūt pēc iespējas neatkarīgāki, un tiem pavērtos plašākas iespējas.

2010.gada novembrī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) bāzēta asociācija International Code Council izdeva publikāciju „Ietveroša dizaina vadlīnijas” (Inclusive Design Guidelines – IDG). Šī publikācija piedāvā tehniskus padomus, kas palīdz dizaineriem veidot vidi, kura būtu piemērota visiem cilvēkiem. Šis dokuments ir tapis, apvienojot problēmsituāciju  vislabākos tehniskos risinājumus, kas piedāvāti no dažādu organizāciju, asociāciju, dizaina firmu un invalīdu puses. Tieši šie standarti tiek plaši izmantoti Amerikā, bet mūsdienu informācijas laikmetā, tie, protams, ir pieejami arī ārpus ASV robežām.

Lai arī tas nav vienīgais šāda veida dokuments pasaulē un arvien nāk jaunas idejas un kļūst iespējami arvien inovatīvāki tehniski risinājumi, padarot pasauli pieejamu visiem, turpmāk šajā sadaļā atspoguļosim ieteikumus un risinājumus, kas pasaulē jau sevi ir pierādījuši un balstīti publikācijā minēto. 

Ziņa tapusi Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas   2007.–2013.gadam  projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv