Būvējot ietves, uzmanība jāpievērš apmalēm. Ja tās būs augstākas par 250 mm, cilvēkam ratiņkrēslā būs grūti, vai pat neiespējami, tās pārvarēt. Pavisam ideāli, ja apmales vispār nav vai to vietā ir nelielas uzbrauktuvītes (tādas kā iekštelpās).
Protams, jāpadomā par cilvēku ar redzes traucējumiem drošību, jo ielu šķēršana ir īpaši bīstama.
Ceļa pārejas starpposms nedrīkst būt šaurāks par 1200mm, tas nepieciešams, lai cilvēks ratiņkrēslā varētu uz tā atrasties (lai pietiktu vietas) un netiktu apdraudēts no garām braucošajām mašīnām. Šim starpposmam jābūt iekrāsotam citā, pamanāmā, krāsā un veidotam no grubuļaina materiāla (maziem, šķembainiem akmentiņiem), lai cilvēki, kam ir redzes problēmas, ar kāju palīdzību varētu sajust, ka sekos šķērslis. Šādam materiālam jābūt ar pārejas sākumā un beigās.
Ceļš, ietve, krustojums
Luksofora signāla maiņas poga nedrīkst atrasties augstāk par 1200mm, tas nepieciešams, lai cilvēks, kas pārvietojas ar ratiņkrēsla palīdzību to varētu viegli aizsniegt.
Ceļš, ietve, krustojums
Visa veida stabiem – luksofora, ceļa zīmju, reklāmu, apgaismojumu – jābūt nokrāsotiem vai aplīmētiem ar lenti kontrastējošā krāsā 1600mm, 1200mm un 300mm augstumā virs zemes. Mazie stabiņi un guļošie policisti – jābūt 300mm augstumā virs zemes un krāsojumam jābūt arī pašā augšā. Visiem krāsojumiem vai lentām jābūt aptuveni 5cm platā joslā. Šie marķējumi ir nepieciešami, lai cilvēki, kam ir redzes traucējumi, spētu pamanīt šos šķēršļus un neuzskrietu tiem virsū.
Ceļš, ietve, krustojums
Nelielam laukumam pirms un pēc gājēju pārejas arī ir jābūt iekrāsotam citā, pamanāmā, krāsā un veidotam no grubuļaina materiāla (maziem, šķembainiem akmentiņiem), lai cilvēki, kam ir redzes problēmas, ar kāju palīdzību varētu sajust, ka sekos šķērslis. Šādam materiālam jābūt arī gājēju pārejas starpposmos.